...ES NEMAKSĀJU PAR KARATĒ...

No karatē vecāka...

Kāds no maniem draugiem jautāja: "Kāpēc tu maksā tik daudz naudas un pavadi tik daudz laika, vedot savu dēlu uz karatē?"

Man ir jāatzīstas, es nemaksāju par karatē! Es nemaksāju par sava dēla karatē nodarbībām! Es nemaksāju par viņa karatē tērpu, aizsargiem, par dalību sacensībās!

Tātad, ja es nemaksāju par karatē, par ko tad es maksāju?

• Es maksāju par tiem mirkļiem, kad mans dēls ir tik noguris, ka grib padoties, bet tomēr nepadodas.

• Es maksāju par iespēju, ko mans dēls var iegūt un iegūs, lai veidotu draudzību uz mūžu.

• Es maksāju par iespēju, ka viņam būs lieliski skolotāji, kuri iemācīs viņam, ka karatē nav tikai kustības, bet arī dzīve.

• Es maksāju, lai mans bērns iemācītos disciplīnu.

• Es maksāju, lai mans bērns iemācītos rūpēties par sevi.

• Es maksāju, lai mans bērns iemācītos sadarboties ar citiem, būtu lepns, atbalstošs, laipns un cieņas pilna personība.

• Es maksāju, lai mans bērns iemācītos tikt galā ar vilšanos, saņemot negaidīti zemu vērtējumu. Lai mans bērns pieceltos pēc katra kritiena un turpinātu savu iesākto ceļu, neskatoties uz neveiksmi.

• Es maksāju, lai mans dēls iemācītos izvirzīt un sasniegt mērķus.

• Es maksāju, lai mans dēls saprastu, ka nepieciešamas neskaitāmas stundas smaga darba un treniņu, lai kļūtu par čempionu, un ka panākumi neatnāk vienā dienā.

• Es maksāju, lai mans dēls varētu būt dodžo (treniņu zālē), nevis sēdētu pie ekrāna...

• 
  

Es varētu turpināt, bet, īsumā, es nemaksāju par karatē, es maksāju par iespējām, ko karatē sniedz manam bērnam, lai viņš attīstītu īpašības, kas noderēs visā dzīvē, un spēt cienīt citu cilvēku dzīves. No tā, ko esmu redzējis daudzu, daudzu gadu garumā, es domāju, ka tas ir lielisks ieguldījums!

*raksts paņemts no FB vietnes, tulkoja jurmalaskarate.lv