“Nekad nav par vēlu”

Stāsts par divu puišu mammu un medicīnas darbinieci no Jūrmalas, kura uzsāka savas karatē gaitas 45 gadu vecumā.

Vairākums mūsdienu cilvēku uzsāk savas karatē gaitas pašā bērnībā. Ir tādi, kuri pie tā nonāk pusaudžu gados. Un tad ir īpaši stāsti - par drosmi uzsākt treniņus tad, kad citi bieži vien pat neuzdrošinās to apsvērt.

Sākums, kas maina visu

“Kas tevi pamudināja sākt karatē tieši šajā dzīves posmā?”

Bērni, kuri paši nodarbojas ar karatē, piedāvāja pamēģināt. Deva vienu mēnesi laika pārdomām. Pie sevis nosmējos, ka nemaz nedomāju mēģināt, bet padomāt apsolīju. Ieklausījos sevī un ļāvos...

Daudziem šis solis šķiet neierasts — izkāpt no komforta zonas, uzvilkt kimono un nostāties vienā rindā ar cilvēkiem, kuri trenējas jau gadiem.

“Vai pirms pirmā treniņa bija šaubas vai bailes?”

Bija jocīga sajūta būt kopā ar padsmitniekiem, kuri jau tik daudz prot.

Un tomēr — pirmais solis tika sperts.

Izaicinājumi un pirmie šķēršļi

“Kas sākumā bija visgrūtākais?”

Lai arī neko gandrīz nepratu izdarīt, pēc pirmajiem treniņiem jutu gandarījumu (pēc fiziskas slodzes). Apsolīju sev vienu mēnesi izturēt, lai vai kas, tāpēc par grūtībām vispār nedomāju.

“Vai bija brīži, kad gribējās padoties?”

Bija brīži, kad nesanāca itin nekas, kad kamols kaklā un gribas paraudāt spilvenā. Bet uzvarētāji krīt, ceļas un turpina atkal. Tā arī es :). Lai cik grūti nāktos, nepadodos.

Tieši šajos brīžos dzimst izturība — ne tikai fiziska, bet arī mentāla.

Ceļš uz izaugsmi

“Kā tu jūti savu progresu kopš sākuma?”

Treniņiem nepieeju ar prātu. Cenšos izdarīt tik labi, cik spēju. Darīt neatlaidīgi. Darīt no sirds.

Protams, gandarījums ir liels, kad izdodas izdarīt kopā ar jaunajiem, kuriem pieredze daudz lielāka nekā man.

“Kā karatē ir tevi mainījis?”

Karatē palīdz man saglabāt iekšējo līdzsvaru. Lai cik nogurusi pēc darba esmu, pēc treniņa jūtos iekšēji atjaunota. Karatē ir nopulējis tās īpašības, kuras manī jau bija. Tagad tās kļuvušas spilgtākas, un, cerams, mirdz :).

Karatē nav tikai sitieni un kustības. Tas ir process, kas pamazām maina cilvēku.

Dzīve dojo

“Kāda ir sajūta trenēties kopā ar dažāda vecuma cilvēkiem?”

Man patīk. Treniņos satieku cilvēkus, kurus citādi dzīvē, iespējams, nekad nesatiktu. Ar citiem veidojas tuvākas attiecības, draudzība, pret citiem- cieņa.

“Kas tev visvairāk patīk treniņos?”

Viennozīmīgi daudzveidība.

Bieži vien tieši atmosfēra un cilvēki ir tas, kas liek atgriezties atkal un atkal.

Iedvesma citiem

“Ko tu teiktu cilvēkiem, kuri domā, ka ir par vēlu sākt?”

Ja Tu zini ko vēlies, tad dari to!

“Kas ir svarīgākais, uzsākot šo ceļu?”

Dot sev iespēju.

Noslēgumā

“Ko tev nozīmē karatē vienā teikumā?”

Draugus, labsajūtu, darbu ar sevi.

Varbūt tas ir spēks. Varbūt miers. Varbūt drosme.

Bet viens ir skaidrs — sākt nekad nav par vēlu.

@Jūrmalas Karatē skola.